5 kritēriji kvalitatīva probiotiskā produkta izvēlei

Prof. Irena Rogelj, PhD
Zinātnisko pierādījumu skaits par probiotiku labvēlīgo ietekmi uz mūsu veselību pastāvīgi pieaug. Neraugoties uz aizvien jauniem un kvalitatīviem klīniskajiem pētījumiem, tirgū joprojām var atrast daudz probiotisko produktu ar apšaubāmu vai nepārbaudītu kvalitāti, kas visbiežāk sastopami pārtikas produktu vai uztura bagātinātāju veidā.
Kvalitatīvas probiotikas

Vai vēlaties izvēlēties kvalitatīvu probiotiku sev un saviem tuviniekiem, bet nevarat orientēties produktu plauktos, kas pirmajā mirklī izskatās vienādi, un nezināt, kurš produkts ir labākais? Turpiniet lasīt un uzzināsiet, ko šobrīd zinātne liecina par probiotikām, kā arī atradīsiet atbildi uz jautājumu, ko pašlaik meklējat — pēc kādiem kritērijiem izvēlēties kvalitatīvāko probiotisko produktu tirgū.

Piecas kvalitatīvu probiotisko produktu īpašības

Probiotiskā produkta sākotnējie kvalitātes parametri ir norādīti jau probiotiku definīcijā, jo tajā uzsvērta mikroorganisma dzīvotspēja un iedarbībai nepieciešamā deva. Runājot par probiotisko produktu, mēs saskaramies ar papildu prasībām, jo produktam — neatkarīgi no tā, vai tas ir uztura bagātinātājs vai zāles, — jābūt pareizi marķētam, funkcionālam un drošam.

Pievērsīsim uzmanību piecām svarīgākajām kvalitatīvu probiotisko produktu īpašībām, kas palīdzēs jums atsijāt graudus no pelavām.

1. Probiotiskie produkti satur dokumentētus probiotiskos celmus, kas paredzētas mērķa populācijai, un tiek pārdoti aptiekās.

Lai noteiktu celmu kā probiotiku, pēc pabeigtiem in vitro testiem, testiem ar šūnu līnijām vai audiem un dažādiem dzīvnieku modeļiem ir jāsaņem efektivitātes un drošības apstiprinājumi klīniskajos pētījumos, kuros piedalās cilvēki. Pēc ekspertu rekomendācijām klīniskajiem pētījumiem jābūt veiktiem vairākos centros un pētījumu rezultātiem jābūt publicētiem atzītos zinātniskajos žurnālos.

Probiotiskos produktus ieteicams iegādāties aptiekās vai sertificētās tiešsaistes aptiekās, jo tieši šajās vietās produktus pirms pārdošanas rūpīgi pārbauda. Iegādājoties tos aptiekā, var arī lūgt farmaceita palīdzību un padomu.

Probiotikas pieder pie jaunās paaudzes produktiem, kas nojauc robežas starp pārtiku, uztura bagātinātājiem un zālēm, tāpēc ar šo tēmu saistītie normatīvie akti vēl tiek izstrādāti, un probiotisko produktu kvalitāte un kvalitātes kontrole ir uzticēta pašiem ražotājiem.

2. Probiotiskais produkts satur noteikto skaitu dzīvu probiotisko celmu.

Pareizā produkta marķējumā jābūt ģints, sugas un celma marķējumam, kas atbilst atzītai zinātniskajai nomenklatūrai, celma aprakstam un katra probiotiskā celma minimālajam dzīvo šūnu skaitam glabāšanas laika beigās vai derīguma termiņa beigās.

3. Probiotiskā produkta efektivitāte ir pienācīgi pierādīta klīniskajos pētījumos.

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalās cilvēki, tiek pētīta probiotiskā celma dažādā iedarbība, piemēram, statistiski un bioloģiski raksturīga simptomu uzlabošanās, mazāks saslimšanas risks, ilgāks laiks pirms atkārtotas saslimšanas un ātrāka atveseļošanās.

4. Ieteicamā deva

Probiotiskajam celmam ir skaidri norādīta ieteicamā deva, kas nodrošina probiotiku efektivitāti saskaņā ar veselīguma norādi.
 

Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas, lietoti pietiekami lielā daudzumā, labvēlīgi ietekmē saimniekorganisma veselību.

5. Probiotiskā celma kvalitātes kontroli veic neatkarīgās specializētās laboratorijās ar akreditētām probiotisko produktu metodēm.

Izvēloties probiotiku sev un saviem tuviniekiem, pievērsiet uzmanību, vai produkts atbilst visiem pieciem minētajiem kritērijiem, un tad jūs noteikti izvēlēsieties pareizo risinājumu pilnvērtīgai gremošanai.

Avoti: 

  1. European Commission. EU register on nutrition and health claims. https://ec.europa.eu/food/safety/labelling_nutrition/claims/register/public/?event=register.home  . Dostop: 10-. 7-. 2020.
  2. WGO Global Guideline Probiotics and prebiotics. World Gastroenterology Organisation, 2017. 35 str.
  3. FAO/WHO. 2001. Health and nutritional properties of probiotics in food including powder milk with live lactic acid bacteria. Report of a Joint FAO/WHO Expert Consultation on Evaluation of Health and Nutritional Properties of Probiotics in Food Including Powder Milk with Live Lactic Acid Bacteria. Rome, FAO – Food and Agriculture Organization of the United Nations: 34 str.
  4. FAO/WHO. 2002. Guidelines for the Evaluation of Probiotics in Food. Report of a Joint FAO/WHO Working Group on Drafting Guidelines for the Evaluation of Probiotics in Food. London Ontario, Canada, s. 1-11.
  5. European Food Safety Authority (EFSA). 2007. Introduction of a Qualified Presumption of Safety (QPS) approach for assessment of selected microorganisms referred to EFSA. The EFSA Journal, 587, 1‐16.
  6. EFSA FEEDAP. 2018. Guidance on the characterisation of microorganisms used as feed additives or as production organisms. EFSA Journal 16(3):5206, 24 pp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2018.5206
  7. Fenster, K. et al. The Production and Delivery of Probiotics: A Review of a Practical Approach. Microorganisms, 2019, 7, 83; doi:10.3390/microorganisms7030083
  8. Nivoliez, A. et al. Influence of manufacturing processes on cell surface properties of probiotic strain Lactobacillus rhamnosus Lcr35®. Appl. Microbiol. Biotechnol. 2015, 99, 399–411
  9. Grześkowiak, Ł. Et al. Manufacturing process influences properties of probiotic bacteria. Br. J. Nutr. 2011, 105, 887–894.
  10. Kiekens, S. et al. Impact of spray-drying on the pili of Lactobacillus rhamnosus GG. Microbial Biotechnology, 2019, 12, 849–855.
     
back to top